V. Fetlera runa Golgātas namā 6. jūlijā 1924. gadā. (publicēts "Kristīgs Vēstnesis" 15. Septembrī, 1925. gadā)
„Pārrēķinājušies”
Apskatīsim, kāpēc Jēzus sacīja uz ļaudīm, kas
teicās darījuši, Viņa vārdā labus darbus, ka Viņš uz tiem reiz sacīs: „Es nekad
jūs neesmu pazinis!” Redziet, daudzi tikai tāpēc Jēzum gāja pakaļ, ka viņi bij
ēduši no tām maizēm un zivīm, citi atkal, lai dzirdētu Jēzus skaistās runas. Arī
dažs no jums nāk baznīcā, lai dzirdētu skaistas runas, lai izkoptu reliģiju;
bet ne, lai sevī izkoptu Jēzu.
Bet visa Bībeles mācība aizrāda uz to, kā mums
jātop līdzīgiem Jēzum. Ja kāds šķietas paliekot iekš Jēzus, tam arī tad jādomā tā, kā
Jēzus domāja. Tu jaunais cilvēks, ja tu domā nešķīstas domas un dari sliktus
darbus, tad tu neesi Jēzus māceklis, bet tu esi pierādījis, ka Jēzus nav iekš
tevis. Pateicoties Tā Kunga žēlastībai, es neuztraucos, kad cilvēki par mani
runā ļaunu. Priekš kara par mani tika
izplatītas baumas, ka es esot miris. Paldies Dievam, es līdz ar Kristu esmu
krustā sists, bet līdz ar Viņu arī augšāmcēlies. Ja cilvēki, kas saucās par
ticīgiem, izplata nepatiesību, kur tad lai ļaudis redz gaismu? Ja ļaudis neredz
no tavas izturēšanās dievišķu gaismu, tad visa tava sludināšana veltīga. Jēzus
saka:”Ja kas Manim grib nākt pakaļ, un nenes savu krustu, tad tas nevar būt
mans māceklis.” Ļaudis bija pārrēķinājušies, viņi nedomāja, ka Jēzum sekojot,
ir krustu jānes. Un, ka tāda bija vesela ļaužu šķira, to redzam no šī teksta.
„Un Es tiem skaidri sacīšu:” Es jūs nekad neesmu pazinis.” – Jēzus pats apliecina,
ka cilvēki sludinās nākamās lietas. Bet arī tādi būs to ļaužu starpā, kuriem
Viņš reiz sacīs:” Es jūs neesmu pazinis.” Arī Pāvils reiz aizliedza runāt pareģotājiem
– sievas garam; tas pierāda, ka cilvēks gan var kādreiz nākamās lietas sludināt
un tomēr Jēzu nepazīt. – Nav no svara, vai tu esi luterānis vai katolis, vai
citas ticības šķiras, bet- vai tu pazīsti Jēzu? Kas Jēzu patiesi pazīst, tas
nevar vairs aprunāt un melot. - Tā, mani mīļie draugi, mēs redzam, ka te viena
šķira ļaužu ir pārrēķinājušies. „Es tad it skaidri sacīšu: Es nekad jūs neesmu
pazinis.” – Kāds labs mācītājs nostāsies pastarā tiesā un teiks:” Es esmu
studējis, augsti mācīts un krietns”, bet Jēzus atbildēs:” Es tevi nekad neesmu
pazinis.” Reiz nāks viena briesmīga tiesas diena. Ne par velti viņa nāks. Vai
jūs zināt, mīļie, kāda zīme jums būs tad
piesprausta, jums, kuri esat Jēzus mācekļi? „Pēc tā pazīs, ka jūs esat Mani
mācekļi, kad jums ir mīlestība savā starpā”. Mīlestība, Dieva Mīlestība! Sauls
vajāja Dāvidu, viņš bija greizsirdīgs, un greizsirdība ir ļauna lieta. Dievs
sacīja:” Ko Es svētīju, to Es svētīju.” Kas lai to nolād, ko Dievs ir svētījis?
Un es jums saku, man sirds dreb, kad ļaudis sāk ārdīt, ko Dievs uzcēlis. Ir
briesmīga lieta cīnīties ar Dieva kalpiem, ja Dievs stāv aiz viņiem. Dieva
dzirnavas maļ lēni, bet smalki. Tāpēc Jēzus sacīja:” Pēc tā atzīs, ka jūs esat
Mani mācekļi, kad jums ir mīlestība savā starpā.” Kas iesākts ir bez
mīlestības, nav nekādas pastāvības. Kāpēc dažās sirdīs nenāk mīlestība? Tāpēc,
ka tur ir pašmīlestība. Tik ilgi, kamēr tu meklē sevim dzīvot, kamēr tu
neatsakies no sava „es” mīlestības, Jēzus mīlestība nenāks tavā sirdī. Bet, kad
mīlestība tavā sirdī, tad katrs skarbs vārds būs jānožēlo. „Pēc tā pazīs, ka
jūs esiet Mani mācekļi”... – Cik reiz pie manis ārzemēs nenāk un nenāca:” Tas
un tas cilvēks par jums ir tik daudz ļauna runājis.” Es atbildu:” Es viņu
mīlēšu vairāk, nekā agrāk.” Mīļotie, lai jūs topat, kā debesu Dieva bērni. Lai
spīd saule pār taisniem un netaisniem! – Jūs, reliģijas ļaudis, es jūs uzaicinu
uz šo vienīgo ticību- mīlestības ticību. Būsim gatavi iet, ja mūs dzen vienu
versti, arī to otru, ja ir vajadzīgs; bet nekad neatmaksājam ļaunu ar ļaunu. Kristīgajo
starpā ir daudz miroņu. Cilvēks, kurā nav Dieva mīlestības, ir dzīvs mironis.
Ja tu sauc sevi par kristīgu cilvēku un tu neesi kristīgs, tad tava izturēšanās
ir smirdoša. Tāpēc, lai piegriežamies Bībeles un mīlestības ticībai.
Otra ļaužu šķira, kura būs „pārrēķinājusies” ir
tie, kas sacīs, ka tie velnus izdzinuši. Tie būs ietaisījuši visādas
filantropiskas (labdarības) ietaises un daudz citu ko būs darījuši: bet Jēzus
sacīs:” Es jūs nekad neesmu pazinis!”-
Trešām kārtām. Tie sacīs:” Vai mēs neesam Tavā
Vārdā pastrādājuši daudz varenus darbus?”
Kāds bīskaps bija uz miršanu slims. Dzīvē Dievs
bija viņu lietojis. Viņš bija arī valstī ievērojams vīrs, un nu pie viņa atnāca
sūtņi un atnesa tam goda zīmes, ordeņus, lai vēl to pēdējos mirkļos godinātu.
Bet viņš tos ar vāju, mierīgu rokas mājienu pastūmis nost un sacījis:” Man
nevajag tos ordeņus; mana vienīgā cerība ir Jēzus Kristus. Es allažiņ bīstos no
sapulcēm, kur ļaudis runā par to, „ko mēs esam padarījuši”. Ja mēs patiesi esam
Dieva bērni, Jēzus mācekļi, tad mums ir Jēzus daba, jo Jēzus saka:” Es esmu
lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.”
Vēl ir citas šķiras:” Ikviens, kas šos vārdus
dzird un nedara.” Cilvēki dzirdēja Jēzus vārdus, bet nedarīja, ko Jēzus
vēlējās. Bet tad piepeši „straumes nāca un vēji pūta” un nams gāja bojā. Viņi
nebija uz Jēzu Kristu būvējuši, bet uz sevi pašu, viņi tad arī pārrēķinājās.
Tā būs arī, kad miroņi celsies augšā. Citi sauks:”
Kalni, krītat uz mums!” Lieli ierēdņi būs pārrēķinājušies, draudžu locekļi
pārrēķinājušies un vēl daudzi, kad viņi redzēs, kā viss, ko tie krājuši, nav
vairs nekur lietojams. Vācijā pat uz ielas guļ nauda, bet tā ir nelietojama.
Šie ļaudis bij pārrēķinājušies arī tur.
Vēl ir dažas šķiras, kurās varbūt arī tu, draugs,
ietilpsti. Redzam vecos laikos Kainu; tas neapmierinājās, kamēr viņa brālis bij
nosists. Dievs tad sacīja:” Kain, ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc no
zemes!” Dēļ, kā Kains pārrēķinājās? Dēļ tā, ka viņš neatnesa pareizo upuri.
Viņš bija pārrēķinājies. „Jā” tu teiksi, „es esmu kā kristīgs cilvēks
piedzimis, mani nokristīja un iesvētīja”. Ja tas ir tavs pamats, tad tu esi
„pārrēķinājies”. Ir tikai viens, kas tevi var darīt šķīstu- Jēzus Kristus
Asinis. Kains pārrēķinājās. Gan notika sapulces zem klajas debess:” vēl tik
daudz gadus, tad pasaule tiks iznīcināta,” Noa sacīja:” Dievs to teicis”. Bet
kamēr Noa sprediķoja, viņi gāja teātrī un citur un tad- nāca ūdens plūdi. Noa
ar septiņām dvēselēm bija šķirstā, un citi bija „pārrēķinājušies”. Viņi pēc tam
gan atminējās Noa vārdus, bet šķirsts bija aiztaisīts, durvis bija ciet un
ļaudis nogrima. Tur nogrima māte, kas mīlēja teātri, ar bērniem uz rokas, un
citi. Nebija vairs glābšanas, tie bija „pārrēķinājušies”. Varbūt tu, klausītāj,
esi šeit pirmo reiz. Tad nepārrēķinies! Nežēlīgi, briesmīgi nepārrēķinies!
Jāzepa brāļi pārrēķinājās. Jāzeps nevarēja ciest, ka viņa brāļi pārkāpa laulību
un darīja nekrietnus darbus. Tāpēc viņi to ienīda. Savā ļaunajā prātā tie ņēma
un pārdeva- nevainīgu, 17 gadus vecu zēnu raibajos svārciņos... „Ņemsim viņu
ciet, nokausim to, metīsim bedrē.” Tie pārdeva viņu Potifaram. Tagad Jāzeps ir
vergs. „Nu mēs varēsim dzīvot, kā patīk,” viņi sacīja... Bet- tiem nācās iet uz
Ēģipti. „Capnea paneach” – maizes devējs, bija tur, kad brāļi nāca Ēģiptes
zemē... Tie lūdza maizes. Brālis viņus, visus desmit, redz stāvam savā priekšā.
Viņu izskats Jāzepam atgādina pāridarījumus. Tas ir Naftalis, tas Zebulons, bet
brāļi viņu nepazina. „Tie savējie viņu nepazina”... Brāļi bija
„pārrēķinājušies”. Viņi domāja, ka Jāzeps ir viņu ienaidnieks... – Ja tev ir
cieta sirds, tad dod Dievam to un tā taps mīksta... Tā bija ar Jāzepa brāļiem,
bet Jāzeps bij paturējis nevainību savā sirdī. Kad Potifara sieva viņu
uzaicināja uz grēku, Jāzeps tai sacīja:” Kā lai es tādu grēku daru?” - „Svētīgi tie sirdsšķīstie!”... Jāzepam bija
glezna sirds, viņš nesacīja:”tie ir mani slepkavīgie brāļi”, bet viņš gāja savā
istabā un raudāja un – viņa sapnis bija piepildījies.- Tad viņš darās brāļiem
zināms. Jā gan, viņš tagad ir varens, bet viņš krita brāļiem ap kaklu un tos
skūpstīja. Brāļi neparedzēja, ka Jāzeps tiem maizīti sagādās... Ja tā nebūtu
noticis, tie būtu nomiruši badā. Jaunās Derības laikā tur bija kāds vīrs, kurš
sacīja:” Mans šķūnis ir pilns, ēd, dzer un priecājies, dvēsele...” Bet Tā Kunga
Vārds atskanēja:” Tu ģeķi, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa! Tava dvēsele tiks
atprasīta no tevis šinī naktī.” – Draugs, nepārrēķinies arī tu tā, kā šis vīrs!
Es redzu vīrus pēc izskata kā ebrejus, ar baušļiem
uz pierēm, ar platām piedurknēm. Tos sauc par Kajafu un Annu, viņu tuvumā ir 70
sinedrija locekļi. Viņu vidē stāv viens cilvēks, 33 gadus vecs... Viņš
Ģetzemanes dārzā viens pārcieta nāves sviedrus... Šis moku vīrs tur stāv, un tu
saki:” Vai tu nezini, tas ir Jēzus, tas ķeceris, kas negrib ar mums kopā iet un
to pašu dziesmu dziedāt...” Vai tā nav ar tevi?
Kad rakstu mācītāji kādu sievieti briesmīgi
apsūdzēja, Jēzus sacīja:” Ja kas no jums bez grēka, lai met tai pirmo akmeni.” Un
Bībelē sacīts, ka priesteri un tautas vadoņi piecēlās un viens pēc otra
aizgāja. Tie arī bija „pārrēķinājušies”. Tad Jēzus pacēla savas acis un
sacīja:” Sieva, kur ir tavi apsūdzētāji?” Tā pagrieza savu salauzto sirdi pret
Pestītāju un teica:” Nav neviena.” Klausies, tu, lielais grēciniek, vienalga,
vai tu skolotājs, vai mācītājs! Ja tu Jēzus priekšā nometīsies uz ceļiem grēku
nožēlošanā, tad Jēzus, savas acis pacēlis, teiks:” Vīrs, sieva, kur ir tavi apsūdzētāji?”
Tava apziņa, kura tevi turēja savos dzelžu apkampienos, tevi vairs neapsūdzēs.
Tu sacīsi:” Neviena nav.” Ja Jēzus tevi šķīsta Savās Asinīs, tad ļauniem gariem
jāaiziet, un tu paliec Svētā Gara sabiedrībā. Ja sieva teica:” Neviena
apsūdzētāja nav.”
Tie bija nodevēja sudraba gabali, kuri atradās
Jūdas Iskariota maisiņā... pielūko, ka tu arī nepārdod savu pārliecību. Es
negribu tādu cilvēku par biedru, kurš naudas dēļ ar mani biedrojas. Ja es stāvu
par debesīm un mūžīgo dzīvi, tad man draugi par naudu nav jāpērk. Ja Dievs man
kādu darbu uzticējis, tad nenākat ar saviem grēcīgiem priekšlikumiem, bet esat
gatavi kalpot. Lai Dievs mani pasargā no Jūdas naudas! Daudzi vēl nesaprot, ka
Dievs pats grib savas lietas vadīt. Ja mani interesētu nauda, tad Rokfellera
miljoni jau 7 gadus atpakaļ un arī tagad būtu manā kabatā. „Es Kristu mīlēju,”
tu saki man. Ar vārdiem teikt, tas diezgan viegli gan, bet kā ar darbiem, kas
tur piederoši? Kā ar darbiem? Ja Jēzus Kristus iekš mums, tad mēs nevaram
citādi domāt un rīkoties, kā Jēzus Kristus. Mana sirds iedegas, ka Dieva
atzīšanā šī tauta ir palikusi tik akla! Te akmeņiem jāsāk brēkt. Lai Dievs
pasargā no Jūdas naudas gabaliem! Tas vīrs negodīgo mantu paslēpa zem svārkiem,
un priesteri teica:” Mēs esam droši, jo viens no Viņa paša mācekļiem Viņu
pārdeva.” Šie nesvētie „svētie” sačukstējās:” Mums vajag to pierādīt, ka viņš
Dievu zaimojis. Lai maksā ko maksādams, nost ar Jēzu!” Un es redzu, ka tumšajā
naktī, kad Jēzus cīnījās nāves sviedros, klusām nāca kāds ļaužu pulks, un Jūda
ar savu naudas maisiņu zem svārkiem arī nāk, sastop To Kungu un saka:” Ko es
skūpstīšu, tas ir tas.” Jūdas- kurš arī bija Jēzus Vārdā velnus izdzinis un
klausījies Tā Kunga svētās mācības- Jūda Viņu pārdeva un –naudas dēļ pazaudēja
savu dvēseli. Vēl uz Jēzus pieres redzami asins sviedri. Lāpu gaisma drūmi
apgaismo apkārtni, un Jūda ar naudas maisiņu zem svārkiem- saka:” Rabi, es Tevi
sveicinu.”- Jūda, vai tu ar skūpstu Mani nodod?” un tiko Jūda bija Jēzu skūpstījis,
pienāca karavīri klāt, sēja Tam rokas un veda projām. Augstā priesteru tiesa
nosprieda Viņam nāvi. Hērods pielika arī savu spriedumu. „Nu beidzot mēs būsim
galā ar to Jēzu!” viņi priecājās. Ai, cik briesmīgi ienīdēts šis mīlestības
pilnais Jēzus! Un priesteri smīnēdami iet Jēzum pakaļ uz Golgātu. Vidū starp diviem
slepkavām To pienaglo pie krusta... Viens iedur ar šķēpu... Es dzirdu tai pašā
naktī, kā viņi saka:” Paldies Dievam, nu mums būs miers! Un tie ļaudis nāks
mūsu templī; Jēzus vairs mums nemaisīs dievkalpošanas...” Bet augstie priesteri
bija „pārrēķinājušies”. Trešā dienā pēkšņi nāk eņģelis un ar varenu roku no
kapa veļ akmeni nost. „Kas mums novels to akmeni?” sievas prasa. Ko jūs
meklējat to Dzīvo starp mirušiem, Viņš ir dzīvs!” Patiesība nemirst! Un pēc
40-50 dienām tai augšas istabā, kur bija sapulcējies mazs, nicināts mācekļu
pulciņš, Svētā Gara rūkoņa, kā no liela pūsdama vēja, nāca pār tiem. Liela
Svētā Gara izliešanās tur notika. Tas Svētais Gars, ko Jēzus Kristus apsolījis,
tas pasauli pārliecinās par grēku, nāca pār tiem. Un tas notika? Brīnišķīgs
spēks parādījās mācekļos, un tie sāka runāt brīnišķās valodās, praviešu mācībā!
Un īstā laikā atgriezās 3 tūkstoši tautu. Rakstu mācītāji, sinedrija un
priesteri bija „pārrēķinājušies”.
Tagad jautāju: ”Kā tu esi rēķinājies ar savu
dzīvi? Vai tu esi rēķinājies ar Kristus krustu? Vai šo krustu tu saskati savā
dzīvē? Tur, kur Kristus krusts dzīvē redzams, nekad nevar notikt pārrēķināšanās.” Vai tu esi rēķinājies ar mūsu
dārgā Pestītāja ciešanu un miršanu, un Viņa asins nopelnu? Vai tu esi
rēķinājies, mans draugs, ar Jēzus dzīvošanu un miršanu, lai tavi darbi un domas
būtu līdzīgi Jēzum? Vai tu dzīvo kā grēcinieks? Ja tava dzīve nepierāda tā Gara
augli, tad tu esi „pārrēķinājies”. Lai pārlūkojam, vai mēs cīnāmies priekš
Jēzus, vai priekš kādas baznīcas vai konfesijas? Es stāvu un cīnos priekš Jēzus
Kristus, tā krustā sistā, lai nāktu reiz pie varenas, pilnīgas, pastāvīgas
godības. Uz šo gribu arī jūs paskubināt. Tas Kungs lai uz to mums palīdz!-
V. Fetlera runa Golgātas namā 6.jūlijā 1924.gadā. Uzrakstījusi Irma Fetler.
(publicēts "Kristīgs Vēstnesis" 15. Septembrī, 1925. gadā)
